Panoramio is closing. Learn how to back up your data.

Skrundas muiža

Vēsture

Skrundas muiža atrodas augstā Ventas krastā, un tā celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā. Muižu pamatoti dēvē arī par Mežotnes pils miniatūrkopiju – tās arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ, kas Latvijas vēsturnieka Artura Heniņa pētījumos, tostarp izdevumā „Ventas sakta” skaidrots ar muižas celtniecībā izmantoto Johana Georga Ādama Berlica Mežotnes pils projektu. Dažādās hronikās un pašvaldības nekustamā īpašuma sarakstos Skrundas muiža minēta arī kā pils.

Skrundas muižas pils – „klasicisma saulrieta pēdējais stars”

        Skrundas muiža ir raksturīgs arhitektūras klasicisma stila modelis – simetrisks, proporcionāls, harmonisks un vienkāršs. Muiža celta ar tiem pašiem kompozīcijas klucīšiem, ar kādiem kungu mājas veidotas Blīdenē, Durbē, Laidos, Padurē, Pastendē, Lēnās, Mežotnē, Svitenē, Vircavā, Elejā u.c.

Skrundas muižas pils arhitektūra glabā daļu no pasaules kultūras. Proti, laika periodā, kad grāfs Žano Mēdems gatavojās celt Elejas pili, piesaistot pasaulslaveno itāļu arhitektu Džakomo Kvarengi, Elejas grāfa no Berlīnes ataicinātais arhitekts un būvdarbu vadītājs Johans Georgs Ādams Berlics pasteidzās izpalīdzēt Mežotnes īpašniekam Frīdriham fon Līvenam, Mežotnei nokopēdams Elejai domāto projektu. Savukārt Mežotnes pils otrā stāva plāns, forma un izmēri precīzi atbilst 45 gadus vēlāk celtās Skrundas pils pamat stāva visu telpu izkārtojumam!

Abām ēkām un iekštelpām ir ne tikai vienāda forma, bet arī vienādi izmēri. Atšķirībā no Mežotnes pils, Skrundas pilij nav pirmā stāva – tā vietā zem abu galu korpusiem pamatos ir pagrabi. Tāpat Skrundas pilī nav trešā stāva – tā vietā ir bēniņi, kuros izbūvētas tikai divas telpas ar logiem portika kolonnu fasādē.

Ēkai raksturīgas fasādes portika kolonnas, lieli un stāvi sešrūtšu logi pamat stāvā un mazi četrrūšu kvadrātlodziņi augšas stāvos. Tāpat ēkai ir tik raksturīgie šķērskorpusi, izteikti flīģeļi, kam augšā lieli pusloka logi. Savukārt apakšā galvenajiem logiem un durvīm abās pusēs ir šauri un gareni sānu logi. Johana Berlica iezīmētie lokveida puslogi sānu korpusa galos bija redzami vien senākajās fotogrāfijās. Visos jumtgales zelmiņos ir apaļi caurumi.

Skrundas pils tapa vēl desmit gadus pēc Johana Berlica nāves, un vēsturnieka A. Heniņa vārdiem runājot, Latvijas arhitektūras vēsturē tā iezīmē klasicisma saulrieta pēdējo staru.

No kungu nama ar diviem flīģeļiem līdz aptiekai un skolai

Būves gads uz Skrundas muižas ēkas fasādes nav iekalts, taču saskaņā ar dokumentāciju tā celta 1849. gadā[1] – no ķieģeļiem, uz akmens pamatiem, zem dakstiņu jumta. Skrundas muiža, kungu nams, skrundinieku vidū saukta arī par pili, tika celta nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, kurš te ieradās no Sanktpēterburgas pavadīt skaistas vecumdienas.

Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Piemēram, 1870. gada 24. martā izziņoja Skrundas muižas renti uz 12 gadiem, obligāti paredzot telpas arī pasta stacijai.

Skrundas muiža pārdzīvojusi arī 1905. gadu, kad te uzturējās karaspēks, un abus pasaules karus. Lielākie postījumi muižai tika nodarīti 1915. gadā, kad Venta pie Skrundas bija robeža, kur krievu armija gribēja apstādināt vācu uzbrukumu.

Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadus. Muižas viducī ar logiem un durvīm uz Ventas pusi atradās vienīgā zāle svinībām un rīta lūgšanām, starpbrīžu pastaigām un vingrošanai, kora dziedāšanai, kā arī gala eksāmenu telpa. Pēcāk tur atradās internāta mācību telpas ar soliem un tāfelēm.

Skrundas muižas vēsturiskajās aprisēs ļauj ielūkoties kāda inženiera 1885. gada 16. septembrī atspoguļotais apraksts, kas ir precīzākais un plašākais, kāds sastopams. Tiesa, šajā laikā ēkā jau bija izvietota arī aptieka.

Ēkas cokols un sienas bija apmestas no ārpuses. Ēka sastāvēja no vienstāvīga galvenā korpusa, kuram no abām pusēm pieslējās divi divstāvīgi flīģeļi. Galvenajam korpusam bija divi lieveņi, savukārt ieejas durvīm – seši pakāpieni. Galvenajā muižas korpusā atradās vairākas telpas. Lielajā zālē, kas izlīmēta ar tapetēm, atradās figūrām rotāta krāsns, bet viesistabā – parketa grīda un kamīns.

Apakšstāva labajā spārnā kopā bija 5 telpas, kas savā starpā savienotas ar gaiteņiem un kurās atradās divas tumšu podiņu krāsnis. Uz augšējo stāvu veda gaitenis un koka kāpnes, kam sienu krāsojums atgādināja marmoru, - tur atradās 5 telpas ar trim podiņu krāsnīm. Zem labā spārna atradās 4 atsevišķi velvju pagrabi – katrs ar nelielu logu.

Kreisā spārna priekšā atradās ķieģeļu lievenis, bet pašā flīģelī virtuve ar krievu krāsni, plīti un atsevišķu katlu, kā arī 4 dažāda izmēra telpas ar 3 podiņu krāsnīm. Savukārt zem šī spārna atradās pagrabs ar 5 atsevišķām telpām, trīs krāsnīm un vienu aku ar sūkni.

Teika par Skrundas pilskalna eju

Kāda teika vēsta, ka Skrundas pilskalnā esot kāda eja, kas ved pa zemes iekšieni un kuru varot atrast mēnesnīcā. Tajā esot arī akmentiņš, kuram pieduroties, atveras ejas gals.

Kā liecina A. Heniņa pētījumi, teikas motīvs ir nevis pilskalns, bet gan pati muižas pils, kuras dienvidu spārna velvēto grieztu pagrabā ar ķieģeļu grīdu, kas kalpojis par virtuvi, ir bijusi aka ar rokas sūkni.

Show more
Show less

Photo details

  • Uploaded on October 13, 2012
  • Attribution-Share Alike
    by Agris Robs
    • Camera: Canon EOS 5D
    • Taken on 2012/10/08 12:20:22
    • Exposure: 0.005s (1/200)
    • Focal Length: 28.00mm
    • F/Stop: f/6.300
    • ISO Speed: ISO100
    • Exposure Bias: 0.00 EV
    • No flash