Kandava, manorhouse

Selected for Google Maps and Google Earth

Comments (6)

Laima Gūtmane (simka… on April 17, 2008

Diemžēl pēc mapējuma nevar īsti saprast, kurā vietā :( Tas taču nevarētu pēc Kandavas uzbraucot kalnā ceļa Kandava - Sabile kreisā malā?

Te tā ellīgi daudz kas kopā: izbijusi graznība, pamestßa, apaļie satelīta šķīvji, skārda jumts un ļoti zaļa opimistiska zāle :)

Ainars Brūvelis on April 17, 2008

Ka uzbraucat kalnaa, tā uzreiz griezat ieksaa mezaa pie uzraksta "macitaja maja". Kadu 1/2 km no sosejas. Piebrauksanai saja "gadalaikaa" velams dzips vai traktors.

no pilis.lv:

  1. g. uzcelta tagadējā mācītājmuižas ēka. Cēlis būvmeistars Šlups. Pārbūves veiktas 19. gs. Ēkai iespaidīgs četru kolonnu portiks. Tā kore sakrīt ar jumta kori. Ap dzīvojamo māju atradās saimniecības ēkas - kalpu māja, 2 kūtis un klēts. Vistālāk atradās klēts, kur tagad kūts.

1787....1821. g. šeit dzīvojis zinātnieks un dzejnieks, Kurzemes hercogienes Dorotejas skolotājs Bernhards Gotlībs Bekers.

1821....1836. g. šeit dzīvojis Kandavas prāvests K. Amenda. (??? citos avotos teikts, ka dzīvojis Talsu mācītājmuižā)

Kārlis Ferdinands Amenda dzimis 1771.gada 4.oktobrī Lipaiķu draudzes mācītāja Kristiana Amendas ģimenē. Kopš mazotnes mīlējis mūziku un līdztekus mācībām Jelgavas ģimnāzijā talantu izkopis pie Jelgavas kapelmeistara Beihtnera. Tolaik pirms patstāvīgas karjeras sākšanas bija pieņemts iepazīt pasauli.

21 gada vecumā viņš devies uz Jēnu studēt teoloģiju, apceļojis Franciju un Šveici, līdz 1798.gadā nonācis muzikālo tradīciju pilsētā Vīnē. Pateicoties vijoļspēles prasmei, kļūst par Mocarta bērnu skolotāju, taču jau 1799.gada oktobrī caur Prāgu, Rostoku un Lībeku atgriežas Rīgā.

1799.....1801. strādā par bērnu mūzikas skolotāju Lielvirbu muižā.

1802.gadā ordinēts par Talsu luterāņu draudzes mācītāju, dievkalpojumus notur gan vācu, gan latviešu valodā.

1821.gadā kļūst par Kandavas iecirkņa prāvestu,

1830.gadā - par konsistorijas padomnieku.

Visu mūžu nodzīvojis Talsu Mācītājmuižā, Kārlis Amenda no dzīves aiziet 1836.gada agrā pavasarī, un pēdējā gaitā tiek pavadīts uz paša izvēlēto atdusas vietu.

Nekrologā rakstīts: "Viņam piederēja izcilas runas dāvanas. Kaut arī viņa seja bija stipri bakurētaina, tomēr bija kaut kas tik pievilcīgs un valdzinošs viņa balss tonī un uzvedībā, ka katrs neapzināti juta simpātijas pret viņu."

Eiropas Savienības himnas saknes Kurzemē

Gandrīz desmit gadu pie Amendas dzīvoja rakstnieks un dzejnieks Rūdolfs fon Berge.

1810.gadā Jelgavā tika izdots viņa dzejoļu krājums, taču piecas lugas netika izdotas, to skaitā arī librets liriskai operai "Bakhs", ko 1815.gadā Amenda nosūtīja Bēthovenam līdz ar vēstuli: "Tu meklē lielas operas cienīgu sižetu... Te nu tas ir, es Tev tagad to piedāvāju!... Uzdrošinos apgalvot, ka līdzvērtīgs operas librets nekur neeksistē, tāpēc Tev un nevienam citam tas jākomponē (..) Ķeries drīz pie darba un parādi pasaulei arī šoreiz, ko Bēthovens spēj, ja ar degsmi strādā!"

Novadpētnieks Juris Jansons raksta: "Ja neatklātos "Bakha" sakars ar 9. simfoniju, šis Berges sacerējums mūzikas vēsturē aizmirstos. Mūzikas skices operai "Bakhs" Bēthovens izmantoja maršveidīgai dejas melodijai, kas kļuva par pirmo un galveno tēmu 9.simfonijas otrajā daļā. Vēl vairāk - Berges librets palīdzēja Bēthovenam atrast nepieciešamo dramatisko pretstatu ceļu uz 9. simfonijas fināla ideju, ko pauž ceturtās daļas noslēguma koris odā "Priekam", kas ir Eiropas Savienības himna. Iespaids uz 9.simfonijas koncepciju ir pats interesantākais, kas atklājas Bēthovena sakaros ar Kurzemi, ar Talsiem."

Kultūrvēsturē nozīmīgākā daļa ir abu draugu vēstules. Mūzikas vēstures pētniekiem zināmas piecas Bēthovena vēstules Amendam, taču to ir vairāk. Pirmā glabājas Bonnā, Bēthovena muzejā, otrā - Vašingtonā. Latvijas Valsts arhīvā glabājas vēstule, kas rakstīta 1815.gadā.

Kāda vērtība ir šīm vēstulēm?

1857.gadā Bēthovena biogrāfs Vilhelms Lencs rakstīja: "Jebkurš Bēthovena izteiciens, it sevišķi, kam sakars ar viņa sacerējumu garīgo saturu, šodien vienlīdz vērts veselai muižai Kurzemē..."

Talsu apkārtnē noklausītie nostāsti snieguši ierosmi Ansim Lerhim-Puškaitim sarakstīt stāstu "Ojārs", kurā par vienu no prototipiem kalpojis Kārlis Amenda. Turklāt mācītāja ģimeni, kurā bija 13 bērni, Johans Samuels Grune ir attēlojis Talsu dievnama (pilsētas senākā mūra celtne) altārgleznā "Kristus svētī bērnus".

Laima Gūtmane (simka… on April 18, 2008

Man jau likās, ka tajā ceļā varētu būt kaut kas vērtīgs, bet tādu muižu gan negaidīju :) Noteikti iebraukšu.

Par K.Amendu bija interesanti visu vienuviet izlasīt. Tagad gribētu ieraudzīt šeit Amendas kapavietas un Talsu leprozorija bildes... Jums noteikti ir :) Biju tur ļoti sen un viss ir aizmirsies.

Ainars Brūvelis on April 18, 2008

:) Uzcelta 1730. gadā, pazudis tas pirmais cipars

Laima Gūtmane (simka… on April 18, 2008

bet es noticēju, ka 1. gadā :))

Aleksandra Pelēča la… on April 9, 2014

Vai Kandavas prāvests Kārlis Amenda šeit vispār dzīvojis, dokumentālu ziņu nav. Tas, ka viņš bijis Kandavas iecirkņa prāvests, nav pietiekams arguments apgalvojumam, ka viņš būtu dzīvojis Kandavas mācītājmuižā. http://pelecalasitava.lv/dd-product/karlis-amenda/

Sign up to comment. Sign in if you already did it.

Photo details

  • Uploaded on April 16, 2008
  • Attribution-Noncommercial-No Derivative Works
    by Ainars Brūvelis
    • Camera: SONY DSC-T3
    • Taken on 2008/04/16 08:51:00
    • Exposure: 0.008s (1/125)
    • Focal Length: 6.70mm
    • F/Stop: f/5.600
    • ISO Speed: ISO100
    • Exposure Bias: -0.30 EV
    • No flash

Groups